Ļoti sena šķirne. Kaukāza gani šos suņus audzēja jau kopš seniem laikiem un turēja ganāmpulka aizsargāšanai pret vilkiem, lāčiem un laupītājiem. Tātad no laika gala šī suņa vērtības kritērijs ir modrība, agresivitāte, spēks un niknums. Šķirne visas šīs īpašības saglabājusi.

Kaukāza aitu suns ir ļoti spēcīgs rupjas konstitūcijas suns. Augstums skaustā suņiem ir 65-70 cm, kucēm 60-67 cm. Kucei obligāti jābūt smalkāk veidotai. Galva Kaukāza aitu sunim masīva ar stipri attīstītiem vaigu kauliem. Piere plata, plakana, pāreja uz purnu iezīmējas vāji, tikko pamanāmi. Purns paīss, plats, ar spēcīgām, sausām, piegulošām lūpām. Deguns plats, melns. Acis ar cieši piegulošiem plakstiem. Šķērveida sakodiens. Pilna zobu formula. Zobiem obligāti jābūt lieliem, baltiem, spēcīgiem. Kakls īss, muskuļots, no tikpat muskuļota skausta pāriet uz platu, spēcīgu taisnu muguru, krusti bez noslīdes. Aste nokarena, sniedzas līdz pakaļkāju apakšējai locītavai. Krūtis platas un dziļas, vēders viegli pievilkts. Kājas spēcīgas ar lielām, ovālām, kompaktām ķepām. Gaita nesteidzīga, bet brīva, līgana.

Spalva gluda, bieza, ar bagātīgu pavilnu. Pēc apmatojuma Kaukāza aitu suņus iedala trijās grupās: garspalvainajos (tiem ap kaklu ir krēpes, bagātīgi apmatotas kājas, kupla aste), īsspalvainajos - spalva īsa, bieza (krēpju, "bikšu" un kuplās astes nav) un jauktajos, kuriem gan ir garāka spalva nekā īsspalvainajiem, bet arī nav krēpju, "bikšu" un kuplās astes.

Kaukāza aitu suns nav turams pilsētas dzīvoklī. Attieksmē pret bērniem jāievēro zināma piesardzība. Kaukāza aitu suns izmantojams kā dienesta suns un sargsuns.