Izcelsmes valsts: Vācija.
FCI II grupa: molosi, kalnu suņi, bez darba pārbaudes.
Izmantošana: kompanjons, ģimenes suns, sargsuns, pavadoņi un glābēji.

Šķirnes pirmssākumi meklējami 19.gs 30-to gadu beigās, kad Vācijā Leonbergeras pilsēta tika sapārota balti melna Ņufaundlenda kuce ar Sanbernāra suni. Vēlāk tika piejaukti Pireneju kalnu suņi. Mērķis bija izveidot lauvām līdzīgus suņus. Pirmie kucēni ar leonbergeru šķirnes nosaukumu piedzima 1846.gadā.

Suņi ir lieli un spēcīgi, izturīgi, bet eleganti ar nosvērtu raksturu un savu pašapziņu. Uzticīgi savam saimniekam un draudzīgi pret bērniem, kā arī labi saprotas ar vecākiem cilvēkiem. Suņi nav trokšņaini un tiem ir izteikts teritorijas instinkts.
Kažoka krāsa var būt no gaiši dzeltenas, kremīgas līdz sarkanīgai. Apmatojumam pieļaujami tumši gali, bet melnais tonis nedrīkst dominēt. Obligāti ir tumša maska uz purna. Pieļaujami ir nelielas baltas atzīmes uz krūtīm un ķepām.
Suņi sasniedz 72-80cm augumu skaustā, kuces 65-75 cm.
Pieauguša leonbergera svars var būt 60-80kg.
Proporcijas starp augumu skaustā un ķermeņa garumu ir 9:10. Krūšu dziļums ir aptuveni 50% no skausta augstuma. Leonbergeri ir lieliski peldētāji un tiem ir iedzimts instinkts glābt no ūdens.
Kā jau lielajām un smagajām šķirnēm, tiem var būt locītavu problēmas. Tāpēc ļoti svarīgi ir augšanas periodā pareizi sabalansēt uzturu un fizisko slodzi. Eiropā jau daudzus gadus tiek veiktas gūžu locītavas pārbaudes.
Leonbergera biezais kažoks sastāv no akotmata un biezas pavilnas. Divas reizes gadā tas pastiprināti jāķemmē, lai palīdzētu nomainīties. Suns var dzīvot pagalmā visu gadu. Tomēr leonbergeri ļoti mīl sabiedrību un vēlas atrasties pēc iespējas biežāk saimnieka tuvumā. Šķirne viegli pakļaujas apmācībām un nav agresīva. Attiecībās ar citiem suņiem piekāpsies, vai paies maliņā, lai neizraisītos strīdi.
Šķirne ļoti populāra Vācijā un citās Eiropas valstīs, kā arī Skandināvijas valstīs. Latvijā ir ievesti patreiz leonbergeri no Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, Polijas, Vācijas, Krievijas, Igaunijas un Ungārijas. Latvijā ir piedzimuši vairāki metieni. 
Paredzam, ka šķirne strauji kļūs populāra arī pie mums.