◥ Kuņģa uzpūšanās suņiem
Kad suņa kuņģi piepilda gāzes, tas uzpūšas. Uzpūties kuņģis spiež uz diafragmu, kā rezultātā tā iestiepjas un tiek traucēta tās piedalīšanās elpošanas procesā –
sunim kļūst grūti elpot. Uzpūties kuņģis sagriežas ap savu asi, izraisot šoku un ātru nāvi. Tieši tāpēc jebkura vēdera uzpūšanās vienmēr jātraktē kā neatliekams stāvoklis.
◥ Pazīmes
Kuņģa uzpūšanās var sākties jebkurā brīdī jebkuras šķirnes sunim. Taču biežāk tā ir raksturīga lielajām un gigantiskajām šķirnēm ar dziļu krūšu kurvi, kā piemēram
Vācu dogi, seteri utml visbiežāk cieš no šīs patoloģijas. Dažos gadījumos kuņģa uzpūšanos var novērot, ja suns uzreiz pēc ēšanas tiek fiziski nodarbināts. Visizteiktākais simptoms, protams,
ir palielināts vēders. Novēro arī apgrūtinātu elpošanu, izteiktu siekalošanos, vemšanu, vāju pulsu, bālas mutes un deguna gļotādas.
◥ Primārais cēlonis
Lai gan tiek uzskatīts, ka kuņģa uzpūšanos ietekmē ārējās vides un ģenētiskie faktori, kas pagaidām nav pilnībā izpētīti, kuņģa uzpūšanās varbūtību pastiprina
pārēšanās un pārmērīga dzeršana. Arī fiziskā slodze un it īpaši velšanās īsi pēc maltītes, var izraisīt šo patoloģiju.
◥ Neatliekamā palīdzība
NEKAVĒJOTIES GRIEZIETIES PIE VETERINĀRĀRSTA. Vetārsts stabilizēs suņa stāvokli un veiks kuņģa dekompresiju. Atkarībā no suņa stāvokļa un patoloģijas smaguma
pakāpes, iespējams, jums būs nepieciešama pretšoka terapija ceļā uz slimnīcu.
◥ Profilakse
Nepārsniedzot vienas ēdienreizes devu un dodot pietiekami ilgu laiku tās sagremošanai pēc maltītes- palīdzēs samazināt kuņģa sagriešanās iespējamību jebkurā
vecumā. Daži veterinārārsti rekomendē veikt gastropeksijas operāciju to šķirņu suņiem, kurām šī patoloģija ir visbiežāk sastopama. Tās laikā kuņģis tiek piefiksēts pie vēdera dobuma
sienas, neļaujot tam sagriezties ap savu asi.
Konkrēti ieteikumi:
1) Dienas devu sadalīt uz 2-3 reizēm, nevis barot vienu lielu porciju vienu reizi dienā
2) Barības maiņas gadījumā stingri ievērot 7-10 dienu pārejās periodu
3) Izvairīties no fiziskas slodzes, pārmērīga uzbudinājuma vai stresa 1-2 stundas pēc maltītes
4) Neļaut izdzert lielu daudzumu šķidruma vienā reizē
5) Nebarot ar produktiem, kas veicina gāzu uzkrāšanos (soja, pupas, zirņi, biešu mīkstums u.c)
6) Daži vetārsti iesaka 3-4 reizes nedēļā sunim dod svaigus dārzeņu un/vai augļus (ābolus, apelsīnus, burkānus) lielos gabalos, jo rūpnieciski ražotā barība nesatur pietiekamu daudzumu šķiedrvielu, kas nepieciešamas kuņģa-zarnu trakta normālai darbībai
7) Reizēm saimnieki lieto bezrecepšu medikamentus, kas samazina gāzu veidošanos, īsi pirms vai pēc stresa situācijām. Šis preparāts samazina mazo gaisa pūslīšu virsmas spriegumu, tādējādi ļaujot tiem saplūst un veidot lielākus gaisa burbuļu, kurus teorētiski ir veiklāk izvadīt no kuņģa
8) Suņiem, kuriem ir izteikta tendence uz kuņģa uzpūšanos, kopā ar savu veterināru var apsvērt medikamentozo profilaksi ar kādiem piemērotiem preparātiem. Piemēram medikamentu, ko lielo cilvēkiem pēcoperācijas periodā, lai novērstu gāzu uzkrāšanos un ar to saistītās sāpes kuņģa-zarnu traktā, tas ķīmiski dekompresē kuņģi un zarnu traktu, izvadot izveidojušās gāzes. Taču tāpat kā citiem medikamentiem, tam ir savas blaknes, tā kā ilgstošas lietošanas gadījumā visi plusi un mīnusi būtu jāapsver un jāapspriež ar savu vetārstu.
|
Kas notiek suņa organismā |
Ko dara suns |
Kas jādara saimniekam |
Ārstēšana |
Iemesli: -stress -uzbudinājums -pārāk liela fiziska slodze -liela apjoma maltīte -liels izdzertā daudzums -norīts gaiss -iedzimtība
|
Kuņģis funkcionē normāli
Gāzes sāk kuņģī uzkrāties, bet kuņģis neiztukšojas kā parasti |
Suns uzvedas kā parasti
Novēro nelielas diskomforta pazīmes |
Nomierini suni Neatstāj suni vienu Iedod līdzekli, kas samazina kuņģa skābes daudzumu, ja vetārsts piekrīt. Iemācies atpazīt I. fāzes simptomus |
Šajā periodā kuņģa uzpūšanās var pāriet, un sagriešanās neveidojas |
I fāze - A |
Kuņģis sāk uzpūsties (kuņģa dilatācija) |
Suns kļūst uzbudināts, nemierīgs, nevar atrast sev vietu. Vemšana bez kuņģa satura, var atvemt putainas siekalas. Pārmērīga siekalošanās, vēders sāk uzpūsties |
Zvani vetārstam, izstāsti par savām aizdomām, apraksti situāciju |
Šīs fāzes laikā suņa stāvoklis var uzlaboties, ja no kuņģa iespējams ar zondes palīdzību izvadīt gāzes |
I fāze - B |
Kuņģis sagriežas ap savu asi |
Uzbudinājums un nemiers pastiprinās, vēders apjoms palielinās |
Nekavējoties dodies pie vetārsta |
|
II fāze |
Kuņģa apasiņošana tiek daļēji pārtraukta, bojājot kuņģa audus. Portālā vēna, dobā vēnā un liesas vēna tiek saspiestas un sagriežas. Liesa pieplūst ar asinīm. Sāk attīstīties šoks. |
Suns ļoti nemierīgs un uzbudināts, smilkst un elso. Ļoti izteikta siekalošanās. Vemšanas reflekss ik pēc 2-3 minūtēm bez kuņģa satura atvemšanas. Suns stāv izplestām kājām un noliektu galvu. Vēders uzpūsts, pie perkusijas dobja skaņa. Gļotādas tumši sarkanas. Sirdsdarbība 80-100 x min. Ķermeņa temperatūra paaugstinās. |
Palūdz, lai kāds piezvana tavam vetārstam un pasaka, ka esiet ceļā pie tā.
Nekavējoties dodies pie vetārsta (nekavējies ne mirkli) |
Šajā fāzē nepieciešams dekompresēt kuņģi, un uzsākt intravenozo pilienu sistēmu un sākt operēt, lai likvidētu kuņģa sagriešanos |
III fāze
|
Kuņģa un liesas audi nekrotizējas – atmirst. Izteikts šoks.
|
Suns vairs nespēj nostāvēt kājās vai arī stāv šūpojoties plati izplestām kājām. Vēders izteikti uzpūsts. Elpošanas sekla. Gļotādas pelēcīgi bālas vai zilganas.
|
Palūdz, lai kāds piezvana tavam vetārstam un pasaka, ka esiet ceļā pie tā.
Nekavējoties dodies pie vetārsta (nekavējies ne mirkli) |
Darot visu iepriekšminēto, vetārstam būs nepieciešams veikt daļēju kuņģa rezekciju un liesas ektomiju, kā arī cīnīties ar šoku, lietojot spēcīgus medikamentus. |
Attīstās sirds nepietiekamība. Neatgriezeniskas šoka sekas. Iestājas nāve. |
Pulss virs 100 x minūtē, izteikti vājš. Ķermeņa temperatūra krīt. |
Nāve ir nenovēršama.
|
Vairs nav iespējams glābt suņa dzīvību. |