Noderīga informācija

Kuņģa sagriešanās

Lai glābtu sava mīluļa dzīvību, jums jārīkojas nekavējoties.  Ja jums ir kaut mazākās aizdomas par kuņģa sagriešanos, nekavējoties jādodas uz veterināro klīniku, kur dzīvniekam pēc rentgenoloģiskās izmeklēšanas (ja laiks atļaus) tiks sniegta neatliekamā palīdzība.


Kuņģa uzpūšanās  suņiem
Kad suņa kuņģi piepilda gāzes, tas uzpūšas. Uzpūties kuņģis spiež uz diafragmu, kā rezultātā tā iestiepjas un tiek traucēta tās piedalīšanās elpošanas procesā – sunim kļūst grūti elpot. Uzpūties kuņģis sagriežas ap savu asi, izraisot šoku un  ātru nāvi. Tieši tāpēc jebkura vēdera uzpūšanās vienmēr jātraktē kā neatliekams stāvoklis. 


Pazīmes
Kuņģa uzpūšanās var sākties jebkurā brīdī jebkuras šķirnes sunim. Taču biežāk tā ir raksturīga lielajām un gigantiskajām šķirnēm ar dziļu krūšu kurvi, kā piemēram Vācu dogi, seteri utml visbiežāk cieš no šīs patoloģijas. Dažos gadījumos kuņģa uzpūšanos var novērot, ja  suns uzreiz pēc ēšanas tiek fiziski nodarbināts. Visizteiktākais simptoms, protams, ir palielināts vēders.  Novēro arī apgrūtinātu elpošanu, izteiktu siekalošanos, vemšanu, vāju pulsu, bālas mutes un deguna gļotādas.


Primārais cēlonis
Lai gan tiek uzskatīts, ka kuņģa uzpūšanos ietekmē ārējās vides un ģenētiskie faktori, kas pagaidām nav pilnībā izpētīti, kuņģa uzpūšanās varbūtību pastiprina pārēšanās un pārmērīga dzeršana.  Arī fiziskā slodze un it īpaši velšanās īsi pēc maltītes, var izraisīt šo patoloģiju.


Neatliekamā palīdzība
NEKAVĒJOTIES GRIEZIETIES PIE VETERINĀRĀRSTA.  Vetārsts stabilizēs suņa stāvokli un veiks kuņģa dekompresiju. Atkarībā no suņa stāvokļa un patoloģijas smaguma pakāpes, iespējams, jums  būs nepieciešama pretšoka terapija ceļā uz slimnīcu.  


Profilakse
Nepārsniedzot vienas ēdienreizes devu  un dodot pietiekami ilgu laiku tās sagremošanai pēc maltītes- palīdzēs samazināt kuņģa sagriešanās iespējamību jebkurā vecumā.  Daži veterinārārsti  rekomendē veikt gastropeksijas operāciju to šķirņu suņiem, kurām šī patoloģija ir visbiežāk sastopama. Tās laikā kuņģis tiek piefiksēts pie vēdera dobuma sienas, neļaujot tam sagriezties ap savu asi.

 

Konkrēti ieteikumi:

1)      Dienas devu sadalīt uz 2-3 reizēm, nevis barot vienu lielu porciju vienu reizi dienā

2)      Barības maiņas gadījumā stingri ievērot 7-10 dienu pārejās periodu

3)      Izvairīties no fiziskas slodzes, pārmērīga uzbudinājuma  vai stresa 1-2 stundas pēc maltītes

4)      Neļaut izdzert lielu daudzumu šķidruma vienā reizē

5)      Nebarot ar produktiem, kas veicina gāzu uzkrāšanos (soja, pupas, zirņi, biešu mīkstums u.c)

6)     Daži vetārsti iesaka 3-4 reizes nedēļā sunim dod svaigus dārzeņu un/vai augļus (ābolus, apelsīnus, burkānus) lielos gabalos, jo rūpnieciski ražotā barība nesatur pietiekamu daudzumu šķiedrvielu, kas nepieciešamas kuņģa-zarnu trakta normālai darbībai

7)      Reizēm saimnieki lieto bezrecepšu medikamentus, kas samazina gāzu veidošanos,  īsi pirms vai pēc stresa situācijām. Šis preparāts samazina mazo gaisa pūslīšu virsmas spriegumu, tādējādi ļaujot tiem saplūst un  veidot lielākus gaisa burbuļu, kurus teorētiski ir veiklāk izvadīt no kuņģa

8)      Suņiem, kuriem ir izteikta tendence uz kuņģa uzpūšanos, kopā ar savu veterināru var apsvērt medikamentozo profilaksi ar kādiem piemērotiem preparātiem. Piemēram medikamentu, ko lielo cilvēkiem pēcoperācijas periodā, lai novērstu gāzu uzkrāšanos un ar to saistītās sāpes kuņģa-zarnu traktā, tas ķīmiski dekompresē kuņģi un zarnu traktu, izvadot izveidojušās gāzes. Taču tāpat kā citiem medikamentiem, tam ir savas blaknes, tā kā ilgstošas lietošanas gadījumā visi plusi un mīnusi būtu jāapsver un jāapspriež ar savu vetārstu.

 

 

 

Kas notiek suņa organismā

Ko dara suns

Kas jādara saimniekam

Ārstēšana

Iemesli:

-stress

-uzbudinājums

-pārāk liela 

 fiziska slodze

-liela apjoma

 maltīte

-liels izdzertā

 daudzums

-norīts gaiss

-iedzimtība

 

Kuņģis funkcionē normāli

 

Gāzes sāk kuņģī uzkrāties, bet kuņģis neiztukšojas kā parasti

Suns uzvedas kā parasti

 

Novēro nelielas diskomforta pazīmes

Nomierini suni

Neatstāj suni vienu

Iedod līdzekli, kas samazina kuņģa skābes daudzumu, ja vetārsts piekrīt.

Iemācies atpazīt I. fāzes simptomus

Šajā periodā kuņģa uzpūšanās var pāriet, un sagriešanās neveidojas

I fāze - A

Kuņģis sāk uzpūsties (kuņģa dilatācija)

Suns kļūst uzbudināts, nemierīgs, nevar atrast sev vietu. Vemšana bez kuņģa satura, var atvemt putainas siekalas. Pārmērīga siekalošanās, vēders sāk uzpūsties

Zvani vetārstam, izstāsti par savām aizdomām, apraksti situāciju

Šīs fāzes laikā suņa stāvoklis var uzlaboties, ja no kuņģa iespējams ar zondes palīdzību izvadīt gāzes

I fāze - B

Kuņģis sagriežas ap savu asi

Uzbudinājums un nemiers pastiprinās, vēders apjoms palielinās

Nekavējoties dodies pie vetārsta

 

II fāze

Kuņģa apasiņošana tiek daļēji pārtraukta, bojājot kuņģa audus. Portālā vēna, dobā vēnā un liesas vēna tiek saspiestas un sagriežas. Liesa pieplūst ar asinīm. Sāk attīstīties šoks.

Suns ļoti nemierīgs un uzbudināts, smilkst un elso. Ļoti izteikta siekalošanās. Vemšanas reflekss ik pēc 2-3 minūtēm bez kuņģa satura atvemšanas. Suns stāv izplestām kājām un noliektu galvu. Vēders uzpūsts, pie perkusijas dobja skaņa. Gļotādas  tumši sarkanas. Sirdsdarbība 80-100 x min. Ķermeņa temperatūra paaugstinās.

Palūdz, lai kāds piezvana tavam vetārstam un pasaka, ka esiet ceļā pie tā.

 

Nekavējoties dodies pie vetārsta (nekavējies ne mirkli)

Šajā fāzē nepieciešams dekompresēt kuņģi, un uzsākt intravenozo pilienu sistēmu un sākt operēt, lai likvidētu kuņģa sagriešanos

III fāze

 

 

 

Kuņģa un liesas audi nekrotizējas – atmirst.

Izteikts šoks.

 

 

 

 

Suns vairs nespēj nostāvēt kājās vai arī stāv šūpojoties plati izplestām kājām. Vēders izteikti uzpūsts. Elpošanas sekla. Gļotādas pelēcīgi bālas vai zilganas.

 

Palūdz, lai kāds piezvana tavam vetārstam un pasaka, ka esiet ceļā pie tā.

 

Nekavējoties dodies pie vetārsta (nekavējies ne mirkli)

Darot visu iepriekšminēto, vetārstam būs nepieciešams veikt daļēju kuņģa rezekciju un liesas ektomiju, kā arī cīnīties ar šoku, lietojot spēcīgus medikamentus.

Attīstās sirds nepietiekamība.

Neatgriezeniskas

šoka sekas.

Iestājas nāve.

Pulss  virs 100 x minūtē, izteikti vājš.

Ķermeņa temperatūra krīt.

Nāve ir nenovēršama.

 

Vairs nav iespējams glābt suņa dzīvību.